Pirts slotiņas

Kura slota kam der

Latvijā ap 80 % pēršanās notiek ar bērza slotu, un tam ir iemesls: bērza lapa ir mīksta, sveķi tīra ādu, un smarža ir pati pirts. Ozolu ņem tie, kam bērzs par maigu. Pārējie koki ir papildinājums, ne pamats.

Svaiga, žāvēta vai vakuumā

Svaiga slota (jūnijs–augusts) ir vislabākā — nemērcē, tikai noskalo, un lapas ir pilnas ar sulu. Glabājas 2–3 dienas ledusskapī.

Žāvēta slota (visu gadu, 4–7 €) prasa pareizu mērcēšanu — skat. slotiņu sagatavošana. Ja žāvēta ēnā un glabāta sausā, tumšā vietā, tā ir 80 % no svaigas.

Vakuumā fasēta slota ir žāvēta slota, kas neuzņem mitrumu un putekļus. Glabājas līdz gadam un pēc mērcēšanas ir tuvāk svaigai nekā parasta žāvēta. Piemaksa ~1 €.

Kā lietot

Slotu lieto otrajā vai trešajā ieiešanas reizē, kad ķermenis jau sasvīdis. Pēršanās sākas ar vieglu glāstīšanu un gaisa “pūšanu” no augšas uz leju, tad — uzsitieni no pēdām uz augšu, un beigās — piespiešana pie ķermeņa, lai lapas nodod siltumu. 5–7 minūtes ir pietiekami. Pēc pēršanās — auksts ūdens, ezers vai sniegs, tad atpūta.

Pērties vienam ir neērti — tāpēc latviešu pirts ir sociāla lieta, un pirtnieks ir profesija. Vairāk: pirts rituāls.

Pēc pirts

Izskalo slotu tīrā ūdenī, izkrata, pakar žūt ēnā ar lapām uz leju. Bērza slota kalpos vēl vienu reizi, ozola — divas. Slota, kas zaudējusi trešdaļu lapu, iet malkā vai kā aromāts pie krāsns.